Piepacelt noslēpuma aizsegu un uzzināt, kas patiesībā notiek ar cilvēku brīdī, kad izdziest dzīvība un iestājas nāve, jau daudzu gadsimtu garumā cenšas daudzi pasaules zinātnieki, parapsiholoģi un ezotēriķi.
Daži cenšas atrast tuvojošās nāves pazīmes cilvēka sapņos, uztverot tos kā pārejas stāvokli no dzīvības uz nāvi. Vai tiešām pastāv likumsakarības starp sapņiem un nāvi? Vai ir vērts baidīties no tā, kas rakstīts sapņu tulkos? Un vai tiešām pēc sapnī redzēta, var skaidri noprast, ka drīz pienāks tava pēdējā stunda?
Ieskatoties sapņu tulkā
Nereti pēc trauksmainiem un briesmīgiem sapņiem cilvēki pirmām kārtām ieskatās sapņu tulkā. Ne jau visu tic tajos rakstītajam, un ne jau katrs prot pareizi izprast redzēto, taču parasti tas palīdz remdēt ziņkārību un nomierināties.
Pirmkārt, maldīgs ir uzskats, ka nāve sapnī pareģo nāvi reālajā dzīvē.
Piemēram, Millera sapņu tulkā teikts, ka personīgā nāve nozīmē šaubas un neizlēmību reālajā dzīvē, savas vainas atzīšanu, bailes no padarītā vai notikušā. Freida sapņu tulks vēsta, ka paša nāve nozīmē bailes pazaudēt savu neatkarību. Vanga uzskatījusi, ka sapnis par nāvi ir vēstnesis ilgai un laimīgai dzīvei ar mīļoto cilvēku. Līdzīgi šādus sapņus skaidrojuši arī Nostradams un Mis Hose. Tādējādi, ja tic sapņu tulkiem, paša nāvi sapņos nekādi nevar uzskatīt par reālās bojāejas zīmi.
Par nāves tuvošanos brīdina pavisam savādāki sapņi. Piemēram, ar asinīm izkritis zobs nozīmē kāda asinsradinieka nāvi. Par nāvi liecina arī tas, ka sapnī cilvēks piekritis doties līdzi atnākušajam nelaiķim. Par nāves simboliem tiek uzskatīti: debesu ķermenis, kas krīt no debesjuma,pārcelšanās ar laivu pāri upei, duļķains un iestāvējies ūdens, bedres rakšana, ķērcošā vārna, pārdabiskie spēki, iekrišana akā vai citur dziļumā.
Taču vai pastāv kādi nopietnāki pierādījumi tam, ka sapņi kaut kādā veidā ir saistīti ar nāvi, ir spējīgi to pareģot, vai arī tie ir tikai un vienīgi reālās dzīves pārdzīvojumu atspulgi?
Par mirstošo cilvēku sapņu izpēti psiholoģija zinātne sāka interesēties jau XIX gadsimtā. Piemēram, filozofe un psiholoģe Marija Luīze fonFransa savāgrāmatā „Par sapņiem un nāvi” ir pastāstījusi, ka ir novērojusi nāvējoši slimu cilvēku sapņus, kuros nāve visbiežāk izskatījās kā iziešana cauri tunelim, kā tumšs pleķis vai mākonis, kas izplēšas un apdraud guļošo. Piemēram, kāda jauna sieviete, kas cieta no neārstējamās kaites un mirusi uz operāciju galdā, neilgi pirms savas nāves aprakstījusi sekojošu sapni:
„Kopā ar savu vīru un draugiem es atrodos ezera krastā. Ezers ir ļoti dziļš, tā ūdeņi tīri un dzidri. Pēkšņi ezera dzīlēs es redzu melnu putnu. Tas ir miris. Es izjutu milzu žēlumu pret viņu un vēlos ienirt un to izglābt. Doma par to, ka putns ir miris, šķiet neizturama. Mans vīrs maigi bet uzstājīgi iejaucas un prasa, lai es to nedaru, ka tā tam vienkārši jābūt. Es vēlreiz ieskatos ezera dzelmē un redzu putna acis, kas izskatās pēc milzīgiem mirdzošiem dimantiem. Tad es pamodos.”
FonFransa šajā gadījumā putnu uzskata par ķermenī jau izdzisuša gara simbolu. Citos sapņos pastāvēja tumšās kastes vai melnā pleķa tēli. Pēc viņas novērojumiem ļoti reti pirmsnāves sapņos var ieraudzīt skaistus un krāsainus tēlus. Vēl viens bieži sastopams sapnis ir ceļošana.
Kārlis Jungs, kas arī ir pētījis neārstējami slimu cilvēku sapņus, secinājis, ka īsi pirms nāves cilvēki savos sapņos sāk redzēt savu jaunības dienu notikumus. Turklāt diezgan bieži pacienti sapņos dzirdējuši skaistu mūziku, redzējuši cilvēkveidīgās būtnes, cilvēku nekustīgos tēlus ar mongoloīdiem sejas vaibstiem, kā arī plašus dabasskatus un kalnus, no kuriem nāk balsis. Bet atšķirībā no fonFransas, Jungs secinājis, jo tuvāks ir nāves brīdis, jo skaistāki paliek sapņi. Bet negatīvie tēli parādās tad, kad cilvēka ķermenis sāk slimot.
„Jo tuvāka ir nāve, jo jaukāki kļūst sapņi, rodas sajūta, ka līdz ar šiem brīnišķīgajiem tēliem sākas kaut kāda jauna dzīve, un, lai šo dzīvi sasniegtu, cilvēka ķermenim ir jānomirst,” rakstījis Jungs.
Pazīstams neiropatologs Mihails Astvacaturovs sapņu pētīšanas laikā nonācis pie secinājuma, ka murgus pirms nāves parasti redz cilvēki, kas cieš no sirds slimībām, un tie parasti parādās slēptajā periodā. Sapņos parādās bailes no nāves. Mūsdienās pieņemts uzskatīt, ka pat bez kādiem īpašiem simptomiem, bieži nakts murgi ir iemesls doties pie ārsta, lai izmeklētu savas sirds veselību.
Kāds sakars ir starp sapņiem un nāvi?
Pētījumi liecina, ka lielākoties sapņiem ir sekundārā nozīme, „Mir 24” korespondentam pastāstījis psihologs un hipnoterapeits Vasīlijs Danilovs.
Sapņi ir metaforiska spilgtāko cilvēka piedzīvoto notikumu analīze. Zemapziņas līmenī notiek visas pārmaiņas, kas vēlāk parādās mūsu apziņā. Piemēram, ārsts, cilvēks, kura vārdi uzreiz nonāk pacienta zemapziņā, paziņo, ka situācija ir sarežģīta un prognozes nav labvēlīgas. Pacientam uzreiz rodas tuvojošās nāves bailes. Iespējams, nevis ar pirmo, bet gan ar otro vai trešo reizi šī doma sasniegs zemapziņu.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā